Observatorija

Vakar pāris stundu laikā uz paziņojumu par iespēju "palūrēt" un laikā no 20:30 - 22:00 iespēju ieraudzīt caur teleskopu izmantoja vairāk par 40 interesentu. Aplūkojām Mēnesi, kas sākumā bija ļoti zemu un neskaidrs, bet pacietīgākajiem gaidītājiem noslēgumā Saturns un atkal Mēness - jau augstāk un skaistāk. Vakars ar ļoti daudz "Ooooo!"...
P.S. Bildītes caur okulāram pieliktu telefonu ;)

"Rata" spirālveida galaktika M101 ,angliski "Pinwheel Galaxy" atrodama Lielā Lāča zvaigznājā. Tā ir gana liela - aptuveni 170000 gaismas gadu diametrā un atrodas mums salīdzinoši tuvu - tikai 21 miljons gaismas gadu. Tiek uzskatīts, ka par M101 asimetrisko formu jāpateicas tās mijiedarbībai ar apkārtējām galaktikām.

Starp citu - pēdējo gadu laikā tajā pamanīti pāris supernovu sprādzieni. Viens no tiem zinātājam pamanāms arī mūsu bildē, bet par to citreiz!

Bildes materiāls iegūts izmēģinot jauniegūto teleskopu 30.03.2024. Fotografijā izmantoti 11 kadri, katrs 5min ilgs. Tātad kopējā ekspozīcija ir tikai 55min. Pēcapstrādes autors: Žanis Bondars.

Adatas galaktika NGC 4565 Berenikes Matu zvaigznājā. Tās nosaukums radies no tās vizuālās formas - galaktika pret mums atrodas ar sāniem, tamdēļ izskatās "plāna" - gluži kā tāda kosmiskā adata!

Starp citu - attēlā redzamas vēl vairākas daudz tālākas galaktikas. Tās, atšķirībā no zvaigznēm, ir ovālas vai garenas.

Fotografijā izmantoti 87 kadri, katrs 2min ilgs. Tātad kopējā ekspozīcija ir 2h54min. Pēcapstrādes autors: Žanis Bondars.

M65 un M66 galaktikas ir daļa no nelielas piecu galaktiku kopas aptuveni 40 miljoni gaismas gadu attālumā. Tās mums izdevās nofotografēt pašās galaktiku sezonas beigās 26. un 28. aprīlī. Galaktiku "medību sezona" ziemeļu puslodē iestājas ziemas beigās un pavasarī, kad Zeme savā orbītā atrodas pozīcijā, lai mūsu Piena Ceļa galaktikas plakne atrastos zemu pie horizonta un neaizsedz citus objektus, savukārt Lauvas, Jaunavas un Berenikes Matu zvaigznāji ar desmitiem lielu un simtiem mazu galaktiku naktīs atrodas visaugstāk mūsu debesjumā.

Attēlā izmantoti ap 80 kadru, katrs 2 minūtes ilgs. Tādējādi kopējā ekspozīcija ir ap 2h40min. Pēcapstrādes autors: Žanis Bondars.

M51a jeb Virpuļa galaktika ir mums salīdzinoši tuvu - aptuveni 25 miljoni gaismas gadu attālumā un tai skaidri iezīmējas spirāliskā struktūra. Novērojams, ka tā mijiedarbojas ar citu, mazāku pundurgalaktiku M51b. M51a ir mazāka par mūsējo "Piena ceļu" un tās diametrs ir "tikai" ap 77000 gaismas gadu (attālums, cik ilgi gaismai jāceļo no galaktikas vienas malas līdz otrai).

Attēlā M51 galaktika ar "nestandarta" apstrādi. Parasti no attēla tiktu izņemtas un samazinātas zvaigznes, samazināts zvaigžņu skaits, lai vairāk izceltu pašu galaktiku kā galveno objektu. Tas arī ļautu vairāk apstrādāt pašu galaktiku un uzlabot fonu. Šoreiz tas nebija viegli gan speciālas programmatūras trūkuma, gan nepietiekoša oriģinālā "jēlmateriāla" dēļ (kopējā M51 ekspozīcija šoreiz tikai 2 stundas). Pēcapstrādes autors: Kaspars Antonevičs.

"Debesis" jeb Zemes termosfēra/eksosfēra sen vairs nav tīrības un pirmatnīguma etalons. Ap Zemi riņķo ne tikai kosmosa stacija un kosmiskais teleskops, bet arī šausmīgi daudz drazas - atliekas no iepriekšējiem kosmiskajiem projektiem. Tomēr vislielāko "piesārņojumu", šķiet, ir radījuši tieši "Starlink" satelīti. Tie "spieto" pat baros un ir ļoti daudz!

Papētīt, kas šobrīd redzams debesīs var stellarium-web.org. Pietuvinot naksnīgo karti, kādā brīdī tajā tiks attēloti arī satelīti kā salīdzinoši ātri kustīgs balts četrstūris ar zaļiem spārniem. Pietuvinot karti vēl, virs satelītiem parādīsies arī to nosaukumi.

Attēlā M65 un M66 galaktiku bilde ar 2 minūšu ekspozīciju. Šajā laikā kadram pārlidojuši divi (!!) satelīti, atstājot gaismas sliedi. Tiesa, šīs satelītu sliedes vēlāk var mēģināt noņemt pēcapstrādē. Bilde iegūta JTV observatorijā.

Tam iemesls nereti ir gaismas piesārņojums. Astrofotogrāfijā valda princips - jo apkārt tumšāks, jo labāk! Diemžēl laternu, reklāmu, logu gaismas apkārtni padara gaišu, pielej ar naksnīgajām debesīm neraksturīgu gaismu, kurā ļoti spēcīgs ir tieši zaļais tonis. Vēl jo trakāk - šis mākslīgais apgaismojums spēj atstaroties atmosfēras augšējos slāņos, piemēram, mākoņos!

Ar gaismas piesārņojumu tavā apkārtnē vari iepazīties lightpollutionmap.info. Uzklikšķinot kartē, parādīsies informācija. Jo mazāk "Bortle class", jo labāk (max=9).

Vai pilsētās nav iespējams fotografēt? Ir - tikai var nākties lietot filtrus vai vairāk laika veltīt pēcapstrādei!

Attēlā M3 lodveida zvaigžņu kopa ar zaļo pilsētas gaismas spektru. Pēcapstrādes autors: Kaspars Antonevičs.

Dziļā kosmosa (deep space) objekti ir tie, kas atrodas ļoti tālu no mums, piemēram, galaktikas, miglāji vai zvaigžņu kopas. Attālumus līdz tiem mēra gaismas gados (1 gaismas gads = 9.46 triljoni kilometeru). Lielā attāluma dēļ to izstarotā gaisma līdz mums nonāk "ļoti blāva" jeb maz, tamdēļ vienas galaktikas fotografēšana var aizņemt trīs, sešas vai pat vairāk stundas.

Tuvie objekti ir tie, kas atrodas "tepat blakus", piemēram, Saule vai Saules sistēmas planētas. Tamdēļ, ka tie ir tik spoži un mainīgi (ātri rotē un tml.), tos nereti filmē, nevis fotografē. Vēlāk filmas kadrus pārveido par fotogrāfijām.

Attēlā Jupiters (planēta) un Adatas galaktika. Pēcapstrādes autors: Kaspars Antonevičs.