Observatorija

Tumšā tumšā naktī, tumšos tumšos mākoņos debesīs slēpjas ... īrisa zieds! Īrisa miglājs NGC7023 atrodas Cefeja zvaigznājā un ir spilgts atstarojošā miglāja (zilā ir dabiskā krāsa) un tumšo (absorbcijas) miglāju piemērs. Tumšie miglāji pa tiešo nav novērojami, bet to formu var noteikt pēc aizklātajām fona zvaigznēm un gaišākiem objektiem.

Fotografēts 2024.gada rudenī, savācot 80 2min. kadrus. Tas ir maz, bet apmākušās debesis vairāku mēnešu garumā "spiež" no krājumiem izvilkt un papriecāties pat par šādu 2h40min. materiālu! Pēcapstrādes autors - Žanis Bondars.

4.janvārī filmējām, kā Saturns "aiziet" aiz Mēness tumšās daļas. Saturns ir pārizgaismots, lai var saskatīt Mēness tumšo daļu. Lai gan notikums filmā atainots ar septiņkārtīgu paātrinājumu, arī "dzīvajā" tas notiek dikti ātri! Pēcapstrādes autors - Žanis Bondars.

Uz Jupītera savu ēnu met tā pirmais pavadonis Jo.

Atšķirībā no Jupītera, kas ir gāzu gigants, Jo pārsvarā veido cietie ieži - līdzīgi kā Zemi, un uz tā joprojām notiek aktīva vulkāniskā darbība ar izvirdumiem un lavas upēm.

Jupīteru filmējām š.g. 4.janvārī pl. 20:58 un no iegūtajiem 15000 kadriem attēla iegūšanai izmantojām tikai 2500. Pēcapstrādes autors - Žanis Bondars.

Kosmiskā eglītes mantiņa ir tiešām kosmiskos mērogos - 10 gaismas gadu (94 triljoni km) diametrā! Lai gan no tāluma mierīgi un svinīgi, patiesībā Burbuļa miglāja NGC 7635 centrālā zvaigzne ir ļoti neganta, tūkstošiem reižu spilgtāka un 45 reizes smagāka par Sauli. Tā ar savu starojumu veido redzamās struktūras un liek molekulārajiem mākoņiem spīdēt.

Fotografēts septembrī skolas observatorijā. Bildē izmantoti tikai 82x2min (t.i., 2h44min) ilgi kadri, kas bija lietojami. OSC RGB krāsas pārveidotas Habla krāsu paletē. Pēcapstrādes autors: Žanis Bondars.

Ērgļa miglājs M16 ir tik ļoti pazīstams ar fantastiskajiem "Radīšanas pīlāru" attēliem no Hubble teleskopa! "Radīšanas pīlāri" ir tikai daļa no miglāja. Tas no mums atrodas vien 7000 gaismas gadu tālu un ir interesants arī ar jaunu zvaigžņu veidošanās procesiem.

Šoreiz piedāvājam divus miglāja attēlus. Pirmais ir apstrādāts "dabīgajās krāsās", t.i., aptuveni tā mēs redzētu, ja būtu tam tuvāk. Otrais ir apstrādāts "Habla krāsās". Tā pamatideja ir, ka miglājs tiek bildēts ar dažādiem filtriem, kur katrs filtrs uztver dažādu gaismas viļņu garumu. Katrs viļņu garums piemīt kādam ķīmiskajam elementam. Vēlāk, attēla pēcapstrādē, tiek nolemts, ka RGB paletē sērs būs sakans (R), ūdeņradis zaļš (G), bet skābeklis zils (B). Tas piešķir lielāku kontrastu (detaļas ir labāk saskatāmas) un ir vienkārši skaistāk! ;)

Materiāls iegūts augustā-septembrī skolas observatorijā. Bildē izmantoti tikai 60x120sekunžu ilgi kadri, kas bija lietojami. Pēcapstrādes autors: Žanis Bondars.

Hanteles planetārais miglājs M27, angliski "Dumbbell Nebula", atrodas diezgan tuvu - tikai 1360 gaismas gadu attālumā. 18.gadsimta astronomi uzskatīja, ka tie ir planētas to "apaļās" formas dēļ. Mūsdienās skaidri zinām, ka tā nav, tomēr nosaukums "planetārais miglājs" ir saglabājies! Faktiski Hanteles miglāja centrā ir baltā pundurzvaigzne (tas ir zvaigznes dzīves beigu posms), kura spēcīgi jonizē apkārtējo gāzi. Šo gāzi zvaigzne izsvieda, kad tā vēl bija sarkanais gigants. Ir aprēķināts, ka šis miglājs joprojām turpina izplesties ar 31 km/s lielu ātrumu!
Hanteles planetārais miglājs ir pirmais atklātais šāda veida miglājs.

Materiāls iegūts septembrī skolas observatorijā. Diemžēl pilsētas gaismas piesārņojums neļauj uzvert miglāja vājākās malas. Bildē izmantoti 94x120sekunžu ilgi kadri, kas nav daudz. Pēcapstrādes autors: Žanis Bondars.

C/2023 A3 Čučiņšanas-ATLAS komētas foto. Iegūts apvienojot piecdesmit 20 sekunžu kadrus. Tā kā komēta uz zvaigžņu fona salīdzinoši ātri pārvietojas, apstrādē nākas atdalīt melno fonu ar zvaigznēm no pašas komētas, bet vēlāk atkal apvienot. Komētas krāsa ir atkarīga no komētas ķīmiskā sastāva un tās stāvokļa (vai tā tuvojas Saulei, vai attālinās). Piemēram zilganā krāsa veidojas gaismai atstarojoties no ledus/ūdens, sarkanā no oglekļa putekļiem, bet zaļā varētu būt no oglekļa-slāpekļa savienojumiem. Vairāk par komētu vari lasīt iepriekšējā rakstā. Komētas kadri uzņemti ar skolas teleskopu 18.10.2024. Pēcapstrādes autors: Žanis Bondars.

C/2023 A3 Čučiņšanas-ATLAS komēta tika atklāta 2023.gada 9. janvārī. Tās diametrs ir aptuveni 3 km (salīdzinoši - Haleja komēta, kuru varēja vērot 1986.gadā, bija 11 km liela). Šīs komētas orbīta ir vismaz 80000km gara, tamdēļ saka, ka iepriekš to redzējuši tikai dinozauri. Vai tā atgriezīsies? Ļoti iespējams, ka vairs nē, jo ir ieguvusi ātrumu, ar kuru var izrauties no Saules gravitācijas.

Komētas kadri uzņemti ar skolas teleskopu 18.10.2024., kad ar aci tā vairs faktiski nebija saskatāma. Video fragmentā izmantoti 60 kadri, katrs 20 sekundes ilgs. Tātad video tiek atspoguļota komētas kustība 20 minūšu ilgumā. Pēcapstrādes autors: Žanis Bondars.

P.S. Komētas aste nav tas pats, kas putekļu mākonis, ko braucošs auto atstāj aiz sevis! Komētas aste ir sīku daļiņu mākonis, ko Saules vējš pūš prom no Saules. Tādējādi aste un komēta var kustēties vienā virzienā - prom no Saules. Un vēl - švīkas ir satelīti, kas pārlido kadru. Diemžēl to ir ļoti daudz!

Vakar pāris stundu laikā uz paziņojumu par iespēju "palūrēt" un laikā no 20:30 - 22:00 iespēju ieraudzīt caur teleskopu izmantoja vairāk par 40 interesentu. Aplūkojām Mēnesi, kas sākumā bija ļoti zemu un neskaidrs, bet pacietīgākajiem gaidītājiem noslēgumā Saturns un atkal Mēness - jau augstāk un skaistāk. Vakars ar ļoti daudz "Ooooo!"...
P.S. Bildītes caur okulāram pieliktu telefonu ;)

"Rata" spirālveida galaktika M101 ,angliski "Pinwheel Galaxy" atrodama Lielā Lāča zvaigznājā. Tā ir gana liela - aptuveni 170000 gaismas gadu diametrā un atrodas mums salīdzinoši tuvu - tikai 21 miljons gaismas gadu. Tiek uzskatīts, ka par M101 asimetrisko formu jāpateicas tās mijiedarbībai ar apkārtējām galaktikām.

Starp citu - pēdējo gadu laikā tajā pamanīti pāris supernovu sprādzieni. Viens no tiem zinātājam pamanāms arī mūsu bildē, bet par to citreiz!

Bildes materiāls iegūts izmēģinot jauniegūto teleskopu 30.03.2024. Fotografijā izmantoti 11 kadri, katrs 5min ilgs. Tātad kopējā ekspozīcija ir tikai 55min. Pēcapstrādes autors: Žanis Bondars.

Adatas galaktika NGC 4565 Berenikes Matu zvaigznājā. Tās nosaukums radies no tās vizuālās formas - galaktika pret mums atrodas ar sāniem, tamdēļ izskatās "plāna" - gluži kā tāda kosmiskā adata!

Starp citu - attēlā redzamas vēl vairākas daudz tālākas galaktikas. Tās, atšķirībā no zvaigznēm, ir ovālas vai garenas.

Fotografijā izmantoti 87 kadri, katrs 2min ilgs. Tātad kopējā ekspozīcija ir 2h54min. Pēcapstrādes autors: Žanis Bondars.

M65 un M66 galaktikas ir daļa no nelielas piecu galaktiku kopas aptuveni 40 miljoni gaismas gadu attālumā. Tās mums izdevās nofotografēt pašās galaktiku sezonas beigās 26. un 28. aprīlī. Galaktiku "medību sezona" ziemeļu puslodē iestājas ziemas beigās un pavasarī, kad Zeme savā orbītā atrodas pozīcijā, lai mūsu Piena Ceļa galaktikas plakne atrastos zemu pie horizonta un neaizsedz citus objektus, savukārt Lauvas, Jaunavas un Berenikes Matu zvaigznāji ar desmitiem lielu un simtiem mazu galaktiku naktīs atrodas visaugstāk mūsu debesjumā.

Attēlā izmantoti ap 80 kadru, katrs 2 minūtes ilgs. Tādējādi kopējā ekspozīcija ir ap 2h40min. Pēcapstrādes autors: Žanis Bondars.

M51a jeb Virpuļa galaktika ir mums salīdzinoši tuvu - aptuveni 25 miljoni gaismas gadu attālumā un tai skaidri iezīmējas spirāliskā struktūra. Novērojams, ka tā mijiedarbojas ar citu, mazāku pundurgalaktiku M51b. M51a ir mazāka par mūsējo "Piena ceļu" un tās diametrs ir "tikai" ap 77000 gaismas gadu (attālums, cik ilgi gaismai jāceļo no galaktikas vienas malas līdz otrai).

Attēlā M51 galaktika ar "nestandarta" apstrādi. Parasti no attēla tiktu izņemtas un samazinātas zvaigznes, samazināts zvaigžņu skaits, lai vairāk izceltu pašu galaktiku kā galveno objektu. Tas arī ļautu vairāk apstrādāt pašu galaktiku un uzlabot fonu. Šoreiz tas nebija viegli gan speciālas programmatūras trūkuma, gan nepietiekoša oriģinālā "jēlmateriāla" dēļ (kopējā M51 ekspozīcija šoreiz tikai 2 stundas). Pēcapstrādes autors: Kaspars Antonevičs.

"Debesis" jeb Zemes termosfēra/eksosfēra sen vairs nav tīrības un pirmatnīguma etalons. Ap Zemi riņķo ne tikai kosmosa stacija un kosmiskais teleskops, bet arī šausmīgi daudz drazas - atliekas no iepriekšējiem kosmiskajiem projektiem. Tomēr vislielāko "piesārņojumu", šķiet, ir radījuši tieši "Starlink" satelīti. Tie "spieto" pat baros un ir ļoti daudz!

Papētīt, kas šobrīd redzams debesīs var stellarium-web.org. Pietuvinot naksnīgo karti, kādā brīdī tajā tiks attēloti arī satelīti kā salīdzinoši ātri kustīgs balts četrstūris ar zaļiem spārniem. Pietuvinot karti vēl, virs satelītiem parādīsies arī to nosaukumi.

Attēlā M65 un M66 galaktiku bilde ar 2 minūšu ekspozīciju. Šajā laikā kadram pārlidojuši divi (!!) satelīti, atstājot gaismas sliedi. Tiesa, šīs satelītu sliedes vēlāk var mēģināt noņemt pēcapstrādē. Bilde iegūta JTV observatorijā.

Tam iemesls nereti ir gaismas piesārņojums. Astrofotogrāfijā valda princips - jo apkārt tumšāks, jo labāk! Diemžēl laternu, reklāmu, logu gaismas apkārtni padara gaišu, pielej ar naksnīgajām debesīm neraksturīgu gaismu, kurā ļoti spēcīgs ir tieši zaļais tonis. Vēl jo trakāk - šis mākslīgais apgaismojums spēj atstaroties atmosfēras augšējos slāņos, piemēram, mākoņos!

Ar gaismas piesārņojumu tavā apkārtnē vari iepazīties lightpollutionmap.info. Uzklikšķinot kartē, parādīsies informācija. Jo mazāk "Bortle class", jo labāk (max=9).

Vai pilsētās nav iespējams fotografēt? Ir - tikai var nākties lietot filtrus vai vairāk laika veltīt pēcapstrādei!

Attēlā M3 lodveida zvaigžņu kopa ar zaļo pilsētas gaismas spektru. Pēcapstrādes autors: Kaspars Antonevičs.

Dziļā kosmosa (deep space) objekti ir tie, kas atrodas ļoti tālu no mums, piemēram, galaktikas, miglāji vai zvaigžņu kopas. Attālumus līdz tiem mēra gaismas gados (1 gaismas gads = 9.46 triljoni kilometeru). Lielā attāluma dēļ to izstarotā gaisma līdz mums nonāk "ļoti blāva" jeb maz, tamdēļ vienas galaktikas fotografēšana var aizņemt trīs, sešas vai pat vairāk stundas.

Tuvie objekti ir tie, kas atrodas "tepat blakus", piemēram, Saule vai Saules sistēmas planētas. Tamdēļ, ka tie ir tik spoži un mainīgi (ātri rotē un tml.), tos nereti filmē, nevis fotografē. Vēlāk filmas kadrus pārveido par fotogrāfijām.

Attēlā Jupiters (planēta) un Adatas galaktika. Pēcapstrādes autors: Kaspars Antonevičs.